Borea.sk

Aizsargājamās dabas teritorijas

Lai saglabātu biotopus un sugu daudzveidību, tiek veidotas aizsargājamās dabas teritorijas, uz kurām attiecas īpaši izmantošanas noteikumi. Aizsargājamās teritorijas un to funkcionālās zonas katrā valstī un reģionā ar būt atšķirīgas un uz tām var attiekties citi nosacījumi, bet pamatā visas aizsargājamās teritorijas tiek iedalītas septiņās kategorijās:

  • dabas rezervāti,
  • nacionālie parki,
  • biosfēras rezervāti,
  • dabas parki,
  • dabas pieminekļi,
  • dabas liegumi,
  • aizsargājamo ainavu apvidi.

Atkarībā no katras valsts vai reģiona ģeogrāfiskajām un bioloģiskajām īpašībām nereti tiek izveidotas arī specifiskas aizsargājamās dabas teritorijas, kas veltītas konkrētiem biotopiem vai ģeogrāfiskajiem veidojumiem, piemēram, aizsargājamās piejūras teritorijas vai aizsargājamās kalnu teritorijas.

Visstingrākā kontrole un izmantošanas nosacījumi parasti ir dabas rezervātiem. Tās ir praktiski cilvēka neskartas dabas teritorijas, kurās dabiskie procesi var ritēt savu gaitu. Jebkāda veida saimnieciskā darbība dabas rezervātos ir aizliegta. Šīs teritorijas tiek izmantotas tikai un vienīgi dabas izpētei. Ieeja dabas rezervātos ir ļauta izglītojošas vai zinātniskos nolūkos un tikai tad ja tas nav pretrunā ar dabas aizsardzību konkrētajā teritorijā.

Nacionālie parki ir plašākas teritorijas nekā dabas rezervāti un arī to izmantošanas noteikumi ir brīvāki. Nacionālie parki parasti ir teritorijas, kurās atrodas kādi unikāli dabas objekti, saimnieciskās darbības neskartas dabas teritorijas vai kultūrvēsturiskie pieminekļi. Saimnieciskā darbība nacionālajos parkos gan parasti ir atļauta. Tā var tikt liegta vien nelielās teritorijās, kurās atrodas kādi īpaši dabas objekti vai citi nozīmīgi dabas vai kultūrvēsturiskie elementi.

Biosfēras rezervāti parasti ir vēl plašākas teritorijas, kurās koncentrētas dažādas nozīmīgas dabas ainavas un biotopi. Biosfēras rezervātos nereti ir iekļautas arī pilsētas un apdzīvotas vietas, līdz ar to, tās nav neskartas dabas teritorijas, taču tās tiek saudzētas, jo ir unikālas ar savu bioloģisko daudzveidību. Šo teritoriju mērķis pamatā ir tieši veicināt sociālo un ekonomisko attīstību, taču ievērojot ilgtspējības principus un nenodarot kaitējumu videi.

Dabas parki ir teritorijas, kas pārstāv kāda noteikta apvidus dabas un kultūrvēsturiskās vērtības. Arī abas parki paredzēti bioloģiskās un kultūrvēsturiskās daudzveidības saglabāšanai. Tajos ir ļauta gan saimnieciskā darbība, gan arī atpūtas organizēšana, taču tikai tad, ja šīs darbības ir saskaņā ar ilgtspējības principiem un nenodara kaitējumu parkos esošajām dabas un kultūras vērtībām.

Dabas pieminekļi ir atsevišķi objekti, piemēram, dižkoki, dažādi ģeomorfoloģiskie veidojumi, stādījumi utt. Šajos gadījumos aizsargāti tiek konkrētie objekti un teritorija tiem apkārt, kas nepieciešam, lai nodrošinātu objekta pastāvēšanu un aizsargāšanu. Pārsvarā visiem aizsargājamajiem dabas pieminekļiem ir ļauts piekļūt, taču nav ļauts tos iznīcināt vai veikt jebkādas darbības, kas tiem nodara kaitējumu.

Dabas liegumi ir teritorijas, kurās atrodas īpaši aizsargājamu augu vai dzīvnieku dzīvotnes. Parasti tās ir nelielas teritorijas, kurās liegta saimnieciskā darbība un pat piekļuve. Šie liegumi tiek veidoti tieši ar mērķi saglabāt sugu bioloģisko daudzveidību un nepieļaut reto sugu izmiršanu.

Aizsargājamo ainavu apvidi ir teritorijas, kas izceļas ar īpaši neprastu, savdabīgu vai arī tieši konkrētajai vietai raksturīgu ainavu. Saimnieciskā darbība šajās teritorijās tiek ierobežota, taču netiek pilnībā liegta. Šīs teritorijas nereti ir iecienītas tūrist apskates vietas.

Uz katru aizsargājamo teritoriju attiecas īpaši noteikumi. Gan zemes īpašniekiem, kas dzīvo aizsargātajai dabas teritorijās, gan šo teritoriju apmeklētājiem ir pienākums iepazīties ar šiem noteikumiem un tos ievēro. Pretējā gadījumā var tikt piemēroti attiecīgi sodi, atkarībā no nodarītā kaitējuma aizsargātajai teritorijai.

© 2017   www.Borea.sk