Borea.sk

Ko nosaka CITES konvencija?

Nereti cilvēki nodara neiedomājami lielu ļaunumu dabai un sugu daudzveidībai, kā arī pārkāpj likumu, pašiem to neapzinoties. Tas tiek darīts, ievedot no citām valstīm dažādas preces (visbiežāk suvenīrus), kas gatavoti no augu un dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuru izmantošana ir stingri ierobežota vai pat liegta. Šos ierobežojumus nosaka un regulē CITES konvencija (Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora). Ko tad īsti nosaka šī CITES konvencija un kā nekļūt par kontrabandistu pašam to nezinot?

Šī konvencija sākotnēji tika dibināta ar mērķi, apturēt straujo ziloņu populācijas samazināšanos. 20. gadsimta 60. gados. Šajā laikā Āfrikā ļoti strauji samazinājās savvaļā dzīvojošo ziloņu skaits. Tam par iemeslu bija lielas pieprasījums pēc ziloņkaula. Lai izskaustu ziloņkaula tirdzniecību un atjaunotu ziloņu populāciju, tika izveidota CITES konvencija, kas regulēja ziloņu medības un ziloņkaula tirdzniecību. Jau pēc neilga laika daudzviet ziloņu populāciju izdevās pilnībā vai daļēji atjaunot. Vēlāk CITES konvencijā tika iekļautas arī citas dzīvnieku sugas. Tās ir sugas, kuras būtiski ietekmē tirdzniecība. Bieži vien nav iekļautas daudzas sugas, kas ir uz izmiršanas robežas, taču CITES konvencija aizsargā tieši tās sugas, kuras spēcīgi ietekmē starptautiskā tirdzniecība.

Tātad, CITES konvencija aizsargā tos augus un dzīvniekus, no kuriem tiek izgatavoti populāri un iecienīti suvenīri. Tipiski piemēri ir dažādi eksotiski kažokzvēri, kā, piemēram, plēsīgie kaķi, dažādas čūskas, reptiļi, no kuru ādas gatavo galantērijas preces utt. CITES konvencija gan šādu preču tirdzniecību neaizliedz, bet gan stingri ierobežo. Tas nozīmē, ka arī šādus suvenīrus var iegādāties, taču tad nepieciešams nokārtot attiecīgas atļaujas.

Kaut gan ievest suvenīrus, kas gatavoti no eksotiskiem augiem un dzīvniekiem, vai pat pašus dzīvniekus nav vēlams, tas nav arī aizliegts, ja vien dzīvnieku suga, kas iekļauta CITES konvencijā nav uz izmiršanas robežas. CITES atļaujas ir jāiegūst gan no valsts, no kuras dzīvnieku vai augu izcelsmes prece tiek izvesta, gan valsts kurā tā tiek ievesta. Principā, lai varētu nokārto visas atļaujas bez aizķeršanās, būtu ieteicams izlemt, kādus suvenīrus vēlēsieties iegādāties, jau pirms došanās ceļojumā. Oficiāli šādus suvenīrus var iegādāties tikai noteiktās tirdzniecības vietās. Mazajos ielas suvenīru veikaliņos, šādas atļaujas visticamāk neviens neizsniegs. Ja CITES priekšmeti tiek ievesti no trešajām valstīm, tie ir obligāti jādeklarē muitā, uzrādot nepieciešamos dokumentus un atļaujas. Ja CITES preces tiek vestas no citām Eiropas Savienības valstīm, tās nav jādeklarē, taču atļaujām vienalga jābūt nokārtotām.

Jāatceras, ka šajā gadījumā nezināšana neatbrīvo no pienākuma. Par kontrabandistu ir iespējams kļūt arī tad, ja ceļotājs nav zinājis to, ka viņa iegādāto suvenīru nav atļauts vest pāri robežām bez attiecīgām atļaujām. Ļoti bieži tūristi ieved tādus suvenīrus kā gliemežvākus, koraļļus, ādas izstrādājumus, čūskas pudelēs u.c., domājot, ka tie ir tipiski suvenīri, kuru iegādei uz izvešanai nav nepieciešamas nekādas atļaujas, taču viņi kļūdās. Pirms tiek ievestas jebkādas augu un dzīvnieku izcelsmes preces, jo īpaši no trešajām valstīm, noteikti ir jāpārliecinās, vai tie nav CITES sarakstā. Tāpat, ir jāizpēta arī tas, kas ir konkrēto preču saturā, piemēram, pērkot zāles vai kosmētiku, jo arī tie var būt CITES produkti.

© 2017   www.Borea.sk