Borea.sk

Kas ir invazīvie augi un kāpēc tie ir dabai bīstami?

Invazīvie augi tiek raksturoti kā dabai neraksturīgas augu sugas, kas nekontrolēti izplatās un tādējādi apdraud vietējos augus un to dzīvotnes. Tādā veidā tiek radīts kaitējums videi, kā arī var tikt radīti ekonomiski zaudējumi, piemēram, cenšoties šo sugu izplatību apkarot. Nereti šīs augu sugas ir arī indīgas un var nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai un pat dzīvībai. Eiropā par jautājumiem, kas saistīti ar invazīvajām sugām atbild tāda organizācija kā NOBANIS (European Network on Invasive Alien Species), taču katrai valstij un reģionam ir savas atbildīgās institūcijas.

Tātad, invazīvās augu sugas ir tās, kas tiek ievestas no citām valstīm ar atšķirīgiem klimatiskajiem apstākļiem, taču ne visas citzemju augu sugas ir uzskatāmas par invazīvām. Mūsdienās, gandrīz ikkatrā vietā ir sastopamas neskaitāmi daudzas citzemju sugas. Daudzi kultūraugi ir spējīgi izdzīvot arī savvaļā, taču atšķirīgo klimatisko apstākļu dēļ, šīs augu sugas ir lokalizētas un tās nav spējīgas izplatīties ļoti lielos areālos, kā arī tās nenomāc citas, vietējās augu sugas. Tieši agresīvā izplešanās visvairāk raksturo invazīvās sugas. Piemēram, visiem labi zināmie kartupeļi, nāk no Amerikas, tātad arī nav Eiropas vietējās suga, taču tie dabā praktiski neizplešas. Atsevišķi indivīdi var iziet ārpus apstādījumiem, taču suga nevar izplesties plašās teritorijās un nodarīt kaitējumu vietējām sugām.

Katrā valstī un reģionā tiek veidoti invazīvo sugu saraksti un veidoti to apkarošanas vai ierobežošanas plāni. Diemžēl problēma ir tajā, ka nav pilnīgi precīzi nosakām, kuras sugas ir invazīvas un kuras nav. Piemēram, Latvijā par invazīvu sugu pašlaik atzīts tikai Sosnovska latvānis, kaut gan ir daudzas citas augu sugas, kas ir ievestas no citām valstīm, agresīvi izplatās un izmaina vietējos biotopus. Šo pārējo sugu negatīvā ietekme uz vidi, ekonomiku un cilvēka veselību gan nav attiecināma vai arī vēl nav pierādīta. Šī iemesla dēļ, daudzās valstīs tiek veidoti invazīvo suku melnie un pelēkie saraksti, kur melnajos sarakstos tiek iekļauti augi ar izteikti negatīvu ietekmi uz vidi, bet pelēkajos, sugas, kas agresīvi izplatās bet tiešā veidā nekādu ļaunumu nenodara.

Invazīvie augi dabā nonāk gan dabīgās izplatības ceļā, gan cilvēka darbības rezultātā. Biežāk, protams, šos augus pārved cilvēki. Vairumā gadījumu tas tiek darīta ar domu, ieviest jaunus kultūraugus, taču vēlāk tie nekontrolēti izplatās. Arī jau minētie latvāņi sākumā bija paredzēti kā kultūraugi, ko izmantot lopkopībā, taču tagad to apkarošanai ik gadu tiek izdotas ļoti lielas naudas summa. Arī pāris ievesti augi var izraisīt neparedzētu invāziju. Kaut gan vairums invazīvo sugu ir ievestas pirms ļoti ilga laika, risks ievest kādu jaunu invazīvu sugu pastāv visu laiku, tāpēc ikvienam ir jābūt uzmanīgam, ievedot augus no citām valstīm.

Arī šo augu apkarošana nav vienkāršs process. Daudzi augi tiek masveidā iznīcināti, taču tas nenes vēlamos rezultātus. Tie izplatās tik ātri, ka, pat tad, ja tiek laicīgi iznīcināti vienā vietā, tie tūlīt izplatās citā un veido jaunas audzes un dzīvotnes. Tā šīs sugas vai nu vienkārši nomāc retākās un jūtīgākās vietējās sugas, vai arī netiešā veidā tās iznīcina, piemēram, izveidojot vienlaidus audzes un radot ēnojumu vietējām sugām, kas vairs nespēj izdzīvot.

© 2017   www.Borea.sk