Borea.sk

Kā atpazīt dižkokus un kas jāzina par to aizsardzību?

Dižkoki Latvijā un daudzviet citur pasaulē ir aizsargājami dabas objekti (dabas pieminekļi), uz kuriem attiecas īpaši saimniekošanas noteikumi. Pašlaik Latvijā ir ap 5 600 oficiāli atzītu dižkoku, taču patiesībā to skaits vervētu būt ievērojami lielāks, jo daudzi zemes īpašnieki nemaz nezina, vai viņu teritorijā aug kāds dižkoks, pret kuru jāattiecas īpaši saudzīgi. Tieši tāpēc, vēlamies sniegt informāciju par to, kā atpazīt aizsargājamos dižkokus un kas tieši jāievēro, lai saudzētu šādus kokus?

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka par dižkokiem jāatzīst visi tie koki, kas ir sasnieguši normatīvajos aktos noteikto apkārtmēru vai garumu. Katrai koku sugai šie noteiktie apkārtmēri un garumi ir atšķirīgi. Precīzu informāciju par tiem var atrast Ministru kabineta noteikumu Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 2. pielikumā (créditos online). Piemēram, lai parastais ozols (Quercus robur) tiktu atzīts par dižkoku tam jāsasniedz vismaz 32 m augstums un/vai 4 m apkārtmērs, savukārt, parastajam kadiķim (Juniperus communis) jāsasniedz vien 11 m augstums un/vai 0,8 m apkārtmērs. Lai precīzi noteiktu, vai koks tiešām ir atzīstams par dižkoku, ir noteikts arī kā tieši šie koki ir jāmēra. Apkārtmēru ir jānosaka, mērot koka stumbru 1,3 metru augstumā no sakņu kakla, bet garumu no sakņu kakla līdz augstākajai galotnei.

Koki, kas atbilst minētajiem Ministru kabineta nosacījumiem, ir atzīstami par dižkokiem neatkarīgi no tā, vai tie par tādiem oficiāli ir pasludināti, vai nē. Tātad, arī dižkoki, kas vēl nav pamanīti un iekļauti dižkoku reģistrā ir saudzējami. Ja zemes īpašniekam rodas aizdomas, ka kāds no kokiem, kas aug viņu teritorijā ir dižkoks, viņam par to jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei, lai noskaidrotu, vai tas patiešām ir dižkoks. Zemes īpašnieks vai nu pats var nomērīt koku, 1,3 m augstumā no sakņu kakla un salīdzināt ar likumā noteiktajiem dižkoku parametriem un pēc tam nosūtīt koka fotogrāfiju Dabas aizsardzības pārvaldei vai arī mērīšanu uzticēt pārstāvjiem no Dabas aizsardzības pārvaldes. Vienalga, vai koks tiek apsekots vai nē, mēneša laikā Dabas aizsardzības pārvalde dos atbildi zemes īpašniekam par to, vai koks ir ieguvis dižkoka statusu vai nē.

Ja koks tiek atzīts par dižkoku, ir jāievēro aizsardzības noteikumi, kas attiecas gan uz pašu koku, gan arī tā apkārtējo teritoriju (10 metru platu joslu no tā, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas). Pamatā dižkoka teritorijā aizliegts veikt jebkādas darbības, kas ver negatīvi ietekmēt koka turpmāko augšanu un dabisko attīstību, kā arī novietot pie koka lietas, kas var to aizsegt vai mazināt tā estētisko vērtību – línea de crédito en España. Tāpat aizliegts arī mainīt koka dabisko zemes sedzi un vides apstākļus.

Protams, dižkokus ir aizliegts arī cirst vai zāģēt bez pamatotas vajadzības. Vienīgais gadījums, kad koku atļauts nocirst vai nozāģēt ir tad, ja tas apdraud cilvēku dzīvību vai viņu īpašumu, taču arī tad koka iznīcināšana ir atļauta tikai gadījumos, ja nav iespējams problēmu novērst saudzīgākos veidos, piemēram, izzāģējot zarus. Par patvaļīgu dižkoku nociršanu tiek piemērots naudas sods, kas var sasniegt 700 eiro fiziskām personām un 1400 eiro juridiskām personām.

© 2017   www.Borea.sk